Vai laime slēpjas naudā?

Ir tāds vecs teiciens, ka laime nav naudā. Taču mūsdienās nauda ieņem arvien svarīgāku un nozīmīgāku lomu mūsu ikdienā, tāpēc brīžiem šķiet, ka laime tomēr slēpjas naudā. Kā tad īsti ir? Protams, cilvēks var būt laimīgs gan ar naudu, gan bez tās – viss atkarīgs no paša cilvēka un situācijas. Taču labāk tomēr būt laimīgam sēžot savā jaunajā Porsche, nevis sēžot sabiedriskajā transportā. Nauda nozīmē komfortu. Katram ir nedaudz cita attieksme pret komfortu un tā nepieciešamību. Citi cilvēki mierīgi var braukt ar sabiedrisko transportu, un tas viņiem neko dzīvē nemaina un nekādi netraucē (elektrisk bordgrill). Taču citiem to darīt ir grūti, jo sabiedriskais transports nogurdina vai sabojā garastāvokli – tādiem cilvēkiem labāk izmantot personīgo auto, kam loģiski vajag naudu. Arī ēdiens cilvēkus var darīt laimīgus. Un nevis tieši ēdiens kā tāds – lai pildītu pamatfunkcijas, bet gan ēdiena veids. Lai paēstu un izdzīvotu, protams, nav nepieciešams ēst ikrus, austeres vai kādu smalku ēdienu, var ēst kaut vai parastu pupiņu zupu, štovētus kāpostus vai sviestmaizi. Taču vai sviestmaize padara tikpat laimīgu kā torte Cielaviņa? Tas gan atkarīgs no katra gaumes, un lietām, kas viņiem garšo. Vienu cilvēku laimīgu padarīs vienkārša pupiņu zupa, bet citam vajadzēs kādu smalku krēmzupu, lai varētu just laimes un piepildījuma sajūtu. Ēdiens, protams, ir viena no lielākajām dzīves baudām, un ja esi gardēdis, tad protams būs vajadzīga nauda, lai varētu iegādāties tos augstākās kvalitātes produktus, kā arī apmeklēt smalkus restorānus. Arī ceļošana var padarīt cilvēkus laimīgus, bet arī tai nepieciešama nauda. Protams, var arī neceļot nekur tālu – var doties uz kādu citu Latvijas pilsētu vai uz kādu kaimiņvalsti – šādi izbraucieni noteikti nebūs pārāk dārgi. Taču vai brauciens uz Viļņu Simple Express autobusā cilvēku padarīs tikpat laimīgu kā lidojums uz Maldīvu salām? Atbilde jau atkal ir atkarīga no konkrētā cilvēka. Vienam labāk patiks vienkāršs ceļojums, citi dod priekšroku kam eksotiskākam. Un ir arī cilvēki, kuri vispār nelabprāt ceļo. Katrs cilvēks ir savādāks, tāpēc nav tāda viena laimes formula – viena un tā pati lieta nevar padarīt laimīgus pilnīgi visus. Bet kā ar naudu? Nauda tomēr ir lieta, ar kuras palīdzību var iegādāties praktiski jebko. Tādējādi, ja ir nauda, tad ikviens var sev nopirkt tieši to, kas viņus padara laimīgus. Spriežot pēc šādas loģikas, nauda ir tā vienīgā lieta, kas spēj cilvēku padarīt laimīgu. Taču nauda spēj nopirkt tikai materiālas lietas. Protams, šīs materiālās lietas cilvēkus padara laimīgus, taču – uz cik ilgu laiku? Kā ar mīlestību vai draudzību? To ar naudu nopirkt nevar (vismaz ne patiesu mīlestību vai draudzību). Bieži vien mēs dzirdam, ka kāds bagāts cilvēks nav laimīgs, piemēram, salīdzinoši nesen dziedātāja Keitija Perija žēlojās, ka nav laimīga, un ka ir grūti. Lielākā daļa cilvēku gan jau domā, ka labprāt ar viņu mainītos vietām, jo viņai taču ir tik daudz naudas – kā gan var sūdzēties par to, ka neesi laimīgs (brødrister test). Protams, pēc tam, kad visas pamatvajadzības ir apmierinātas (ēdiens, apģērbs, jumts virs galvas utt), tad cilvēkam vajag kaut ko vairāk un ar sviestmaizi vien laimīgs vairs nebūsi. Nauda var padarīt cilvēku laimīgu, taču ne vienmēr nauda padara cilvēku laimīgu.