Podniecība

Podniecība ir dažādu priekšmetu, visbiežāk trauku, izgatavošana no māliem. Tas ir viens no cilvēcei zināmajiem senākajiem amatniecības veidiem. Tās pirmsākumi meklējami jau gandrīz 5 000 gadus pirms mūsu ēras senajā Šumerā. Sākotnēji trauki tika gatavoti ar rokām, bez jebkādām palīgierīcēm, taču, palielinoties pieprasījumam pēc dažādām saimniecības precēm, jo īpaši traukiem, senie Šumeri arī izgudroja podnieka ripu, kas ļāva šos priekšmetus saražot daudz ātrāk un tie bija arī kvalitatīvāki. Podniecība izplatījās arī citās civilizācijās un kļuva par vienu no galvenajām amatniecības nozarēm. Drīz vien cilvēki iemācījās arī šos traukus padarīt izturīgākus tos apdedzinot vai apstrādājot dažādos veidos.

Podniecība ietver gan trauku un citu veidošanu ar rokām, proti, paņemot māla piku un vienkārši ar pirkstiem izveidojot vajadzīgo formu, gan daudz plašāk pielietotajā un vienkāršākajā metodē – veidošanā uz podnieka ripas. Veidojot traukus uz podnieka ripas tiek uzlikta māla pika uz podnieka ripas virsmas un griežot to ar kāju (mūsdienās ir pieejamas arī ar elektrību darbināmas podnieka ripas), māla piku daudz ātrāk un vienkāršāk var izveidot vajadzīgajā formā. Šādā tehnikā veidoti trauki ir daudz taisnāki, viendabīgāki un vizuāli pievilcīgāki.

Sākotnēji podniecība bija nepieciešama tīri praktiskiem nolūkiem. Tas bija vienīgais veids, kā tika gatavoti trauki, taču, jau kopš pašiem pirmsākumiem, cilvēki rotāja izgatavotos priekšmetus. Sākumā tie tika rotāti, piemēram, ķemmīšu vai iespiedumu tehnikās. Ķemmīšu tehnikā ar ķemmei īdzīgu priekšmetu traukiem tika veidoti dažādi ornamenti, bet iespiedumu tehnoloģijā tika veidoti nospiedumi no dažādiem priekšmetiem. Tā kā svarīga bija ne vien praktiskā, bet arī estētiskā puse, ar laiku radās arvien jaunas podniecības tehnikas. Katrai valstij un reģionam ir savas tradicionālās podniecības tehnikas, kas attiecas gan uz priekšmetu izgatavošanu, gan rotāšanu.

Tā kā mūsdienās traukus var izgatavot arī ar daudz lētākām, rūpnieciskām metodēm, podniecība vairāk tiek orientēta tieši uz dekoratīvajiem aspektiem. Ar senajām podniecības metodēm – veidošanu ar rokām vai ar podnieka ripu – tiek veidoti visdažādākie trauki. Dažādais izskats tiek panākts ar atšķirīgām tehnikām, gan veidošanas, gan apdedzināšanas, gan pēcapstrādes laikā. Veidošanas laikā traukiem var veidot dažādus dekoratīvus izliekumus, interesantas formas utt. Tāpat arī materiāla izvēlei ir nozīme gala izskatā. Apdedzinot traukus var panākt, ka to izskats nemainās, vai arī var panākt dažādus dekoratīvus efektus, piemēram, apsvēpējot, trauki iegūst melnu nokrāsu. Vēl ļoti bieži trauki tiek dekorēti arī pašās beigās tos krāsojot, lakojot, apzīmējot utt.

Mūsdienās podniecībā ienāk arī dažādas ļoti interesantas dekorēšanas un veidošanas metodes. No māla gatavoti trauki var būt tik ļoti daudzveidīgi, ka tā jau kļuvusi par savdabīgu mākslu. Šos dažādos podniecības veidus un gala rezultātus iespējams novērtēt gan dažādos amatnieku tirdziņos, gan izstādēs. Tā kā cilvēki tiešām novērtē šīs estētiskās vērtības, podniecība, joprojām ir ļoti pieprasīta un arī piedāvājums pagaidām ir visai liels, kut gan podnieka amats nav nemaz tik viegls.