Kokgriešana

Viens no senākajiem amatniecības veidiem, kas pazīstams visā pasaulē ir kokgriešana. Sākotnēji kokgriezumi kalpoja kā statusa simbols. Ar kokgriezumiem tika dekorētas gan mājas, gan mēbeles, gan dažādi priekšmeti, lai padarītu tos vizuāli pievilcīgākus, gan arī, lai aizsargātu pret ļaunumu, veidojot īpašu zīmju un simbolu griezumus, kā, piemēram rūnas. Šādus kokgriezumus vēl joprojām varam vērot vecajās koka mājās Skandināvijas valstīs. Mūsdienās gan kokgriezumi vairs nav tikai bagāto privilēģija, tomēr kokgriezumi vēl joprojām ir veids, kā celt priekšmetu vērtību un padarīt tos estētisku baudāmākus. Kaut arī mūsdienās, pateicoties tehnoloģiju attīstībai ir iespējams veidot arī rūpnieciskus kokgriezumus, roku darbs tiek vērtēts daudz augstāk un pieprasījums pēc šādiem darbiem saglabājas augsts, kaut gan pašu amatnieku skaists sarūk.

Kokgriešana ir visai sarežģīts amats, ko nākas apgūt gadiem ilgi. Arī kokgriezuma veidošanas process ir garš un daudzveidīgs. Jebkurš kokgriezums sākas ar materiālu un tam piemērotu darbarīku izvēli. Kokgriešanai tiek izmantoti ļoti dažādi naži, ar kuru palīdzību ir iespējams veidot dažādu veidu, formu, lielumu un biezumu griezumus kokā. Kokgriezēji izmanto, piemēram, liektus nažus, taisnus nažus, lāpstas veida nažus, kaltus utt. Vēl tiek izmantoti arī papildus instrumenti materiālu apstrādei pirms griezumu veikšanas, kā arī pēcapstrādei. Tam tiek izmantotas, piemēram, vīles, frēzes, smilšpapīrs utt. Tāpat kokgriezēji var izmantot arī dažādus urbjus un urbjmašīnas, dziļu, nelielu griezumi pielabošanai. Kokgriešanas mākslas pašā pamatā ir tieši pareizo instrumentu izvēle, jo kokgriezējam precīzi jāzina, kādu griezumu katrs instruments veidos, konkrētajā materiālā.

Kokgriezējam ir jāprot arī apstrādāt izvēlēto materiālu. Protams, var grebt arī neapstrādātā, sausā kokmateriālā. Daudz šādus kokgriezumus tieši uzskata par daudz vērtīgākiem un estētiski baudāmākiem, taču tiek izmantotas arī dažādas koksnes apstrādes tehnikas, sākot no vienkāršas slīpēšanas un beidzot ar koksnes krāsošanu vai apdedzināšanu. Ar šī tehnikām ir iespējams panākt, ka tiek izcelta vai mainīta koksnes krāsa un tekstūra, kas kokgriezumus padara īpaši izsmalcinātus. Mūsdienās gan iespējams nopirkt arī jau apstrādātas sagataves, lai kokgriezējam pašam atliktu vien pats griešanas process.

Pēc materiāla apstrādes sākas kokgriezuma plānošana. Parasti vispirms tiek veidoti rasējumi un skices uz papīra, pēc tam vai nu tiek izmantoti šabloni, vai veidots zīmējums ar brīvu roku uz kokmateriāla. Pēc tam, pa šīm uzzīmētajām līnijām ir jāveido griezumi. Lai tas izdotos, vispirms ir cītīgi jātrenējas vienkāršā grebumu veidošanā ar dažādiem instrumentiem. Tas nav vienkārši, jo jāņem vērā koksnes cietība, šķērsgriezums un citi aspekti, kā arī katra instrumenta griezt spēja. Tikai kokgriezējs, kurš ir rūpīgi izstrādājis savu tehniku un attīstījis prasmes, spēs izveidot skaistu, precīzu ornamentu kokgriešanas tehnikā, bez manāmiem defektiem.

Kaut arī koks ir pateicīgs materiāls griešanai un grebšanai, kokgriešana pati par sevi ir ļoti specifiska un īpaša prasme, kas jāattīsta ilgā darbā. Amatnieki, kas nodarbojas tieši ar kokgriešanu atzīst, ka šo prasmi ir apguvuši vairākus gadus, līdz spējuši izveidot pirmos darbus, kas ir patiešām vizuāli baudāmi. Mūsdienās diemžēl kokgriešana nav īpaši populāra, jo amatnieki nevar sacensties ar rūpniecības tehnoloģijām, kas to pašu darbu var paveikt daudz ātrāk un bez līdz ar to, arī lētāk, taču ar rokām darināti kokgrebumi vēl joprojām tiek uzskatīti par vērtību un tiek izmantoti visdažādāko lietu dekorēšanai.