Kāpēc kļūt par amatnieku?

Mūsdienās amatniecība kļūst arvien mazāk populāra. Pārsvarā par amatniekiem cilvēki kļūst no paaudzes paaudzē, vai arī amatniecība tiek izvēlēta kā hobijs līdztekus citai profesionālai darbībai, taču tāpat vien kļūt par profesionālu amatnieku grib vien retais. Amatniecība ir visai sarežģīts, smags un laikietilpīgs darbs, pēc kura mēdz nebūt pieprasījuma. Kaut arī roku darbs tiek augstu vērtēts, cenas nevar konkurēt ar rūpnieciski ražoto preču cenām, līdz ar to, amatniecība nav pati ienesīgākā nozare, tomēr par spīti šiem negatīvajiem aspektiem, amatniecība saistās arī ar daudz ko pozitīvu. Šeit būs galveni iemesli, kāpēc amatniecība var būt saistoša ne tikai kā hobijs, bet arī profesionāls darbs.

Pirmkārt, amatniecība ir ļoti daudzveidīga. Kaut arī amatnieki parasti izvēlas vienu atsevišķu darbības joku, ā, piemēram, podniecību, koka grebšanu, aušanu, metāla kalšanu, grozu pīšanu utt., katra no tām piedāvā ļoti daudz improvizācijas iespēju. Amatniecība mūsdienās ir pielīdzināma mākslai un, arī pielietojot vissenākās amatniecības metodes un instrumentus, ir iespējams radīt kaut ko ļoti oriģinālu un interesantu .Izvēloties amatniecību, kā savu profesiju, ir iespējams strādāt dinamiski un aizraujoši. Amatnieka darbs nekad neapniks, ja vien pašam neaptrūksies ideju.

Otrkārt, amatniecība ir darbs visa mūža garumā. Amatniecība pamatā ir strādāšana ar vienkāršiem darba rīkiem un izmantojot vienkāršas metodes. Protams, kombinējot šis metodes, amatnieka darbs pats par sevi vairs nav tik vienkāršs, tomēr, ja amats tiek apgūts kā nākas, to var darīt visu mūžu, līdz pat sirmam vecumam. Tā ir lieliska iespēja strādāt arī pensijas vecumā, turklāt tik lielos apjomos, cik to ļauj veselība un gribasspēks.

Amatnieki arī var sev nodrošināt pilnīgu brīvību pār savu laiku. Protams, arī amatnieki var strādāt algotu darbu kādā amatniecības uzņēmumā, taču, ja amatnieks to vēlas, viņš var strādāt individuāli, vai dibināt savu uzņēmumu un strādāt tieši tik daudz, cik vēlas. Amatnieki var izvēlēties, vai ražot darbus un pēc tam meklēt iespējas tos pārdot, vai arī strādāt pēc pasūtījumiem. Tāpat amatnieki paši var noteikt to, cik ilga laiks būs nepieciešams darba realizācijai. Ir arī amatnieki, kas izvēlas sarādāt tikai tajos brīžos, ka viņiem ir iedvesma. Amatnieks var būt pats sev noteicējs un mūsdienu dinamiskajā dzīves ritmā tas ir ļoti svarīgi.

Ceļš līdz amata meistara titulam arī nav garš. Dažādas amatniecības nozares iespējams apgūt pāris gados un pēc tam atliek pieslīpēt savu meistarību. Protams, amatniekiem, tāpat kā māksliniekiem, ir nepieciešams zināms talants un, jo vairāk iemaņas tiks praktizētas, jo skaistāki un kvalitatīvāki būs darbi, taču pamatus apgūt var āri. Arī ar pamata zināšanām pietiek, lai sāktu pelnīt naudu kā amatnieks, taču tad, visticamāk, jūsu darbi ne ar ko vēl neizcelsies uz pārējo fona.

Visbeidzot, darbs amatniecībā ir ļoti cienījams un prestižs. Daudzi tā noteikti nedomā, jo uzskata, ka amatnieki ir fiziska darba darītāji, tāpat kā melnstrādnieki rūpnīcās, taču tā nav. Daudzas amatniecības nozares prasa gan visai sarežģītas tehniskās zināšanas, gan arī teorētiskās, kas sasitās ne vien ar pašu amatu, bet kultūru un vēsturi kopumā. Amatnieki ir tie, kas nodrošina saikni starp vēsturiskajām un mūsdienu vērtībām, tāpēc šī ir profesija, ko noteikti ir vērts apgūt.