Amatniecība un mājražošana kā saimnieciskā darbība

Kā zināms, daudzi amatnieki, rokdarbnieki un citi mājražotāji savus veidojumus un darbus pārdod, tādā veidā gūstot peļņu. Šāda veida saimniecisko darbību gan bieži vien nevar pielīdzināt īstai ražošanai, jo tās apmēri un ieņēmumi ir krietni mazāki. Tā kā lielākā daļa amatnieku nerada savus darbus tik lielos apmēros, lai dibinātu savu uzņēmumu, uz viņiem attiecas īpaši noteikumi. Amatniekiem un mājražotājiem ir jāievēro vairāki normatīvie akti, lai viņu darbības tiktu uzskatītas par likumīgām un viņus nevarētu sodīt par normu neievērošanu. Šīs prasības gan ir salīdzinoši vienkāršas. Kas tad īsti par nodokļu maksāšanu un citām prasībām būtu jāzina ikvienam amatniekam un mājražotājam, kas realizē savas preces?

Sākumā būtu noderīgi saprast, kas vispār ir amatniecība, lai saprastu, vai jūsu saimnieciskā darbība tam atbilst. Amatniecību regulē likums “Par amatniecību”. Šajā likumā ir noteikti amatniecības organizatoriskie pamati, noteikumi par izglītību un amatnieka kvalifikācijas noteikšanas kārtība. Savukārt, to, kura profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību ir noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 762. “Noteikumi par amatiem, kuros personas profesionālā darbība ir uzskatāma par amatniecību”.

Likumā “Par amatniecību” ir noteikts, ka amatnieki savu nodarbošanos drīkst realizēt trīs veidos – veicot saimniecisko darbību kā fiziskai persona (individuālais uzņēmējs vai individuālais komersants), dibinot amatniecības uzņēmumu vai arī strādājot amatniecības uzņēmumā kā algots darbinieks. Atkarībā no tā, kāda darbības forma tiek izvēlēta, ir jāmaksā nodokļi vai nodevas un jāatskaitās par savu darbību. Ja amatnieks vai mājražotājs dibina savu uzņēmumu vai strādā algotu darbu, nodokļu politika ir tāda pati kā jebkuram uzņēmumam ar izvēlēto uzņēmējdarbības formu vai algotam darbiniekam uzņēmumā. Vairāk mēs runāsim tieši par amatniekiem, kas darbojas kā fiziskas personas, jo tādu ir ievērojami vairāk un šajā gadījumā ir īpaši noteikumu attiecībā uz nodokļu maksāšanu.

Ja amatnieks savu uzņēmumu nedibina, viņam ir divas iespējas – iegādāties patentu uz laiku vai maksāt nodokļus no peļņas. Patentmaksa ir valsts noteikts fiksēts maksājums, bet tas sevī ietver ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par veikto saimniecisko darbu. Ja tiek izvēlēta šī iespēja, nodokļu deklarācija ir jāiesniedz reizi gadā. Protams, amatnieki un mājražotāji var izvēlēties maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli arī vispārējā kārtībā, proti, aprēķinot to no gūtajiem ienākumiem. Arī tad reizi gadā ir jāiesniedz nodokļu deklarācija.

Tā kā liela daļa amatnieku un mājražotāju savu produkciju tirgo tieši gadatirgos un citos līdzīgos pasākumos, svarīgi ir zināt arī par kārtību, kādā tiek organizēta šāda veida tirdzniecība. Arī ielu tirdzniecība tiek uzraudzīta un tā ir atļauta tikai tad ja tirgotājs ir saņēmis pašvaldības atļauju. Lai šo atļauju saņemtu, tirgotājam pašvaldībā jāiesniedz iesniegums un jāievēro pašvaldības norādījumi attiecībā uz atļauto tirdzniecības vietu.

Vēl noteikti jāpiemin, ka arī uz amatniekiem un mājražotājiem attiecas Preču un pakalpojumu drošuma likums un citi normatīvie akti, kas nosaka preču kvalitāti un higiēnas prasības. Arī amatnieki nedrīkst pārdot nekvalitatīvas, nedrošas vai kādā citā veidā noteiktajam izmantošanas mērķim neatbilstošas preces. Ja tas tiek darīts, pircējam ir tiesības vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.